Seko mums
Facebook Twitter Youtube LinkedIn

Jelgavas reģions kļūst par zaļā kursa līderi Latvijā

December 6, 2021
Vēja enerģijas asociācija

Jelgavas novadā Kaigu purvā taps Latvijā pirmais modernais lieljaudas vēja parks, kas apvienojumā ar zaļo industriālo zonu veicinās reģiona attīstību un jau no 2025.gada spēs saražot 5% no Latvijas kopējā eletroenerģijas patēriņa. Latvijas Vēja enerģijas asociācija uzsver, ka “Laflora” projektā nozīmīga loma ir Jelgavas valstspilsētas un Jelgavas novada domēm – tās izprot atjaunojamo resursu izmantošanas ieguvumus reģiona un valsts attīstībā un konstruktīvi sadarbojas projekta realizēšanā. 

“Laflora” vēja parka ideja radās 2015.gadā, plānojot uzņēmuma “Laflora” tālāko attīstību un kā saimnieciski efektīvi izmantot teritoriju pēc kūdras purva izstrādes. Šī gada oktobra beigās tika saņemts pozitīvs ietekmes uz vidi novērtējums, pēc kura arī Jelgavas novada un Jelgavas valstpilsētas pašvaldības apstiprinājušas kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmuma “Laflora” vēja parka būvniecību. Šis projekts ļaus saglabāt 290 esošās darba vietas un nodrošināt vismaz 120 jaunu darba vietu izveidi. Būvniecība tiks uzsākta 2023.gadā, un elektroenerģijas ražošanu plānots sākt līdz 2025.gadam. Papildus lieljaudas vēja parka projektam ap to paredzēta arī zaļās industriālās zonas izveide, un abu šo projektu kopējās izmaksas ir 170 miljoni eiro.

“Jelgavas novads ir lielisks piemērs tam, kā zaļā kursa ietvarā nodrošināt savas teritorijas un uzņēmējdarbības vides attīstību, kā arī vietējo iedzīvotāju labklājību. “Laflora” vēja parks sniegs arī nozīmīgu ieguldījumu valsts atjaunojamās enerģijas mērķu sasniegšanā un ir labs piemērs citām pašvaldībām, kā izmantot zaļā kursa sniegtās iespējas. Vairs nebūs jāskatās tikai uz ārvalstu pieredzi,” saka Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs.

Gan Jelgavas novadā, gan Jelgavas valstspilsētā izstrādātajos enerģētikas rīcības plānos ir paredzēta atjaunojamo energoresursu plašāka izmantošana. Jelgavas novada pašvaldības enerģētikas rīcības plānā 2018. – 2025.gadam apzinātas dažādu atjaunojamo resursu izmantošanas iespējas un noteikti pašvaldības līmenī realizējamie pasākumi. Jelgavas valstspilsētas ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānā 2021. – 2030.gadam noteikti mērķi, kas palīdzēs Jelgavai kļūt energoefektīvākai un ekonomiski attīstītākai, izmantojot atjaunojamos energoresursus.

Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune vērš uzmanību, ka Jelgavas novada pašvaldība, izstrādājot savu enerģētikas platformu un arī Jelgavas novada pašvaldības enerģētikas rīcības plānu 2018. – 2025.gadam, ir konceptuāli veidojusi savu stratēģisko redzējumu un virzību energoresursu taupībai un attīstībai alternatīvo enerģijas resursu izmantošanā.

“Enerģētikas rīcības plāns ļauj nospraust mērķus, lai gan nevarētu teikt, ka virzība uz priekšu to sasniegšanā būtu atkarīga tikai no pašvaldības centieniem un drīzāk ceļā ir daudz “sprunguļu”. Piemēram, viena no prioritātēm ir bijusi alternatīvās enerģijas ieguve un izmantošana – gan ģeotermālā siltuma, gan vēja enerģijas, taču aizstāvēt ģeotermālā siltuma izmantošanas potenciālu Elejas pusē nav izdevies. Pašlaik tam pietrūkst investīciju un valsts atbalsta, “ saka Z.Caune.

“Par vēja parku runājot – pašvaldība ir gandarīta par SIA “Laflora” uzņēmību un dziļi cieņpilno attieksmi gan pret dabu, gan pret sabiedrības lomu, gan biznesa izaugsmes konceptu kopumā visa reģiona potenciāla veidošanai. Purva izstrādāto teritoriju pārvēršana par jaunu biznesa nišu ir viens no faktoriem, kas sekmējis šī projekta atbalstu sabiedrībā. Kā zināms, tieši sabiedrības attieksme ir bijusi izšķiroša. Kaigu purvs kā vēja parka vieta Jelgavas novadā, vērtējot tieši sabiedrības attieksmi, ir izrādījusies ļoti neuzbāzīga, nepretencioza un iedzīvotājiem pieņemama. Arī tur tuvumā ir gan dzīvojamās mājas, gan apzinātie un novēršamie riski ietekmei uz dabu, tomēr ietekmes uz vidi izvērtējuma ziņojuma izstrādē un apspriešanā negatīva rezonanse ir izpalikusi. Jau no būvniecības ieceres pirmajiem soļiem SIA “Lafloras” sadarbība ar pašvaldību ir gājusi roku rokā, turklāt būtiska loma ir uzņēmēja atvērtībai runāt ar sabiedrību ikvienā projekta izstrādes posmā un kopīgi apspriest jebkāda veida aizspriedumus un bailes par vēja ģeneratoru darbību. Katrā ziņā – šis ir viens no veiksmes stāstiem, kuram pašvaldība cer ieraudzīt taustāmu rezultātu dzīvē, jo vēja parka attīstība veicinās visa reģiona izaugsmi, industriālā parka izveidi un, zinot Jelgavas valstspilsētas interesi projektā piedalīties ar vēl citiem attīstošiem un inovatīviem projektiem, tas noteikti sekmēs plašas teritorijas kopējo attīstību, “ stāsta Z.Caune.

SIA “Laflora” valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks, vērtējot “Laflora” vēja parka gadījumu, atzīmē, ka nevar vispārināt dažādas pašvaldības un to lēmumus atšķirīgos projektos, taču “Laflora” pieredze parāda, cik svarīga ir savstarpējā komunikācija, uzticēšanās un katra projekta individuālie faktori, kas Jelgavas gadījumā bija izvēlētā lokācija un projekta koncepts.No “Laflora” pieredzes es secinu, ka Jelgavas valstspilsētas un Jelgavas novada pašvaldību pozitīvie lēmumi par “Laflora” vēja parka būvniecību Kaigu purvā saistāmi ar diviem faktoriem. Pirmkārt, tā ir uzticēšanās uzņēmumam – “Laflora” Jelgavas novadā strādā jau vairāk nekā 25 gadus, ir viens no lielākajiem darba devējiem un nodokļu maksātājiem novadā un regulāri atbalsta vietējo iedzīvotāju sociālās un kultūras jomas iniciatīvas. Tas rada šo sadarbības un uzticēšanās fonu pašvaldību lēmumiem. Otrs nozīmīgais faktors ir izvēlētā vēja parka atrašanās vieta un koncepcija  – “Laflora” vēja parks tiks veidots uzņēmuma īpašumā esošajā Kaigu purvā, kur tuvākajos gados noslēgsies kūdras ieguve, tādējādi ļaujot šo teritoriju saimnieciski efektīvi izmantot nākotnē. Vēja parka nodrošinātā elektroenerģija ļaus uzņēmumam kļūt pilnībā klimatneitrālam un saglabāt esošās 290 darbavietas vietējiem iedzīvotājiem kūdras ieguvē un pārstrādē. Vēl vairāk – vēja parks ļaus attīstīt arī zaļo, industriālo zonu Kaigu purvā, radot jaunas, ilgtspējīgas darbavietas – tas būs visa Zemgales reģiona attīstības katalizators. Ieguvēji būs visas puses, ” stāsta U.Ameriks.

Latvijas Vēja enerģijas asociācijā uzskata, ka “Laflora” vēja parks ir lielisks piemērs tam, ka konstruktīvs dialogs ir iespējams un Latvijā  var rast risinājumus, lai attīstītu lieljaudas vēja parkus. “Kopš 2012.gada Latvijā uzstādīto vēja staciju jauda ir nemainīga, kamēr mūsu kaimiņvalstīs tuvākajos gados tiks atklāti vairāki lieli vēja parki. Katrs uzbūvētais vēja parks samazina elektroenerģijas cenu Latvijā un Baltijas reģionā kopumā, tas ir efektīvs instruments, lai izvairītos no strauja elektroenerģijas cenu kāpuma, kādu piedzīvojam šobrīd. “Laflora” vēja parks Jelgavas novadā ir pirmais labais piemērs Latvijā vairāku gadu desmitu laikā un, cerams, ka citas pašvaldības iedvesmosies  no šī piemēra un spers savus pirmos soļus zaļā kursa un attīstības virzienā,piebilst T.Nāburgs.

Fakti par “Laflora” vēja parku Jelgavas novadā:

– “Laflora” vēja parks tiek veidots Jelgavas novada Līvbērzes pagasta 763 ha plašajā Kaigu purva kūdras ieguves teritorijā, kas ir uzņēmuma “Laflora” īpašums un kur tuvākajos gados uzņēmums pabeigs kūdras ieguvi.

– Kaigu purvā un robežojošajās meža zemēs plānots izvietot 22 vēja elektrostacijas – 16 no tām izstrādātajos kūdras laukos un sešas pieguļošajā meža masīvā, kas kopumā gadā spētu saražot 300 000 MWh.

– Gada laikā vēja parks nodrošinās 112 000 t CO2 ietaupījumu, salīdzinot ar elektroenerģijas ražošanu dabasgāzes TEC.

– Vēja parka radītais CO2 ietaupījums līdz 2050.gadam sasniegs 2,8 miljonus tonnu CO2.

– Plānotās investīcijas “Laflora” vēja parka izveidē sasniedz 120 miljonus eiro, vēl 50 miljonus eiro paredzēts ieguldīt zaļās industriālās zonas izveidē.

– Elektroenerģijas ražošanu vēja parkā plānots sākt līdz 2025.gadam.