Pēc Vēja enerģijas asociācijas pasūtījuma socioloģisko pētījumu centra SKDS veiktā aptauja atklāj, ka Latvijas iedzīvotāji enerģijas ražošanas attīstībai Latvijā visvairāk atbalsta saules enerģijas izmantošanu, ko kopumā atbalsta 85,2% Latvijas iedzīvotāju, kam seko vēja enerģijas izmantošana – tās attīstību atbalsta 77,2% Latvijas iedzīvotāju. Hidroelektrostaciju attīstību atbalsta 59% pētījuma respondentu. SKDS pētījums veikts 2018. gada decembrī.
Ar šķeldu darbinātu koģenerācijas staciju izmantošanu enerģijas ražošanā atbalsta 56,6% iedzīvotāju, kam seko tā saucamie mazie HES, kuru darbības attīstīšanu atbalsta 37,4%. Ar gāzi darbināmu TEC staciju kā enerģijas ražošanas veidu atbalsta vien katrs trešais, jeb 34% Latvijas iedzīvotāju.
“SKDS pētījums skaidri parāda Latvijas iedzīvotāju atbalstu atjaunojamās enerģijas izmantošanai. Enerģētikas nozares un politikas veidotāju uzdevums ir šo atbalstu nepievilt un ņemt vērā, ka iedzīvotāji kā galvenos kritērijus dažādu enerģijas avotu izvēlē min izmaksas, enerģijas piegādes stabilitāti un konkrētā enerģijas veida izmantošanas ietekmi uz dabu un cilvēkiem, kam seko cilvēku rūpes par valsts enerģētisko neatkarību. Spējot nodrošināt šo kritēriju izpildi, dažādiem atjaunojamās enerģijas veidiem ir laba augsne nākotnes izaugsmei,” saka Toms Nāburgs, Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis.
Liels atbalsts pakāpeniskai pārejai uz arvien lielāku atjaunojamās enerģijas izmantošanu Latvijā
SKDS pētījums atklāj, ka 74,3% Latvijas iedzīvotāju pilnībā vai drīzāk atbalsta pakāpenisku pāreju uz arvien lielāku atjaunojamās enerģijas izmantošanu Latvijā. Šo nostāju nemaz vai drīzāk neatbalsta vien 12,1% iedzīvotāju.
“Vērtīgi atzīmēt, ka pāreju uz arvien lielāku atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu izteikti atbalsta gados jaunāki cilvēki, piemēram, 89% jauniešu vecumā līdz 24 gadiem. Tas parāda paaudžu vērtību un prioritāšu maiņu,” uzskata Toms Nāburgs.
Latvijas apstākļiem vispiemērotākie enerģijas ražošanas veidi: hidroresursu, vēja un biomasas enerģija
Runājot par Latvijas apstākļiem vispiemērotāko atjaunojamās enerģijas ražošanas veidu, 43,3% iedzīvotāju par tādu sauc hidroresursu enerģiju, bet 27% – vēja enerģiju. Trešo lielāko respondentu atzinību guvusi biomasas enerģija, kuru par Latvijā piemērotāko enerģijas veidu atzīst 9,6% Latvijas iedzīvotāju. Saules enerģija, kas citkārt guvusi augstu SKDS pētījuma respondentu vērtējumu, par Latvijā piemērotāko enerģijas veidu atzīta vien 8,1% gadījumu.
“Jāuzsver, ka vēja enerģiju par vispiemērotāko enerģijas veidu Latvijas apstākļiem uzskata gandrīz puse (49%) Kurzemnieku. Vēja parki visvairāk ir izvietoti Kurzemē un tas, cilvēkiem kalpo kā uzskatāms apstiprinājums šī enerģijas veida piemērotībai Latvijas apstākļiem,” saka T. Nāburgs.
Dabai draudzīgākie ražošanas veidi: saules un vēja
enerģija, kā arī šķeldas izmantošana
SKDS pētījums parāda, ka iedzīvotāji par dabai draudzīgākajiem enerģijas iegūšanas veidiem Latvijā uzskata saules enerģijas izmantošanu, vēja enerģijas izmantošanu un ar šķeldu darbinātu koģenerācijas staciju darbību. Proti 87,2% pētījuma respondentu domā, ka saules enerģijas izmantošana rada ļoti mazu vai drīzāk mazu kaitējumu dabai. Vēja enerģijas izmantošanas gadījumā 78,5% iedzīvotāju uzskata, ka šis ražošanas veids rada ļoti mazu vai drīzāk mazu kaitējumu dabai, bet šķeldas izmantošanas gadījumā šis skaitlis ir 55,6%.
Vēja enerģijas priekšrocības: draudzīgums videi,
ilgtspēja un klimata pārmaiņu draudu mazināšana
Apskatot iedzīvotāju viedokli tieši par vēja enerģijas izmantošanu elektroenerģijas ražošanā, 78% iedzīvotāju piekrīt, ka vēja enerģijas izmantošana ir videi draudzīgs enerģijas ražošanas veids, bet 76,8% pētījuma respondentu domā, ka tas ir ilgtspējīgs ražošanas veids, kas nav atkarīgs no izzūdošu resursu rezervēm. 71,4% iedzīvotāju uzskata, ka vēja enerģijas izmantošana mazina klimata pārmaiņu draudus, bet 65,3% domā, ka tā Latvijā rada jaunas investīcijas. Savukārt, 64,6% iedzīvotāju piekrīt, ka vēja enerģijas izmantošana veicina Latvijas enerģētisko neatkarību.
