Vēja izmantošana elektroenerģijas ražošanā ir viens no pēdējo gadu apspriestākajiem enerģētikas jautājumiem Latvijā. No vienas puses, SKDS aptaujās redzam, ka vairākus gadus pēc kārtas lielākā sabiedrības daļa atbalsta pāreju uz vēja elektroenerģijas ražošanu, no otras – normatīvais regulējums tam nav bijis veicinošs un projektu attīstība tikusi kavēta. Pēc Ukrainas kara sākuma esam uzņēmuši paātrinātu gaitu situācijas sakārtošanā, tiek sperti pirmie soļi, arī attīstot atkrastes (off-shore) vēja izmantošanu – ir sākts Latvijas-Igaunijas kopprojekts un tiek gatavots normatīvais regulējums nozarei kopumā. Taču arī šeit sākas spekulācijas, emocijas un mīti par krastu eroziju, ainavas bojāšanu un Kurzemes tūrisma iznīcību. Diskusija sākas no gala, tādēļ likumsakarīgi rodas jautājums – vai mēs kā sabiedrība saprotam, kādēļ mums vajag atkrastes ?
Īsumā – atkrastes mums patiešām vajag, ja vēlamies ražot lētu elektroenerģiju, panākt ekonomisko izrāvienu un nevēlamies palikt neskaitāmu statistikas topu zemākajās vietās un industriālo valstu perifērijā.
Lēta elektroenerģija ir viens no labklājības priekšnosacījumiem. Atkrastes efektīva izmantošana (un Baltijas jūras atkrastes vēja potenciāls ir augsts) var veicināt būtisku izrāvienu ekonomikā. Un ar to nedomājot tikai elektroenerģijas pieejamību, cenu un tirgošanu pašu par sevi, bet gan ekonomiskās situācijas uzlabošanas notikumu ķēdi, ko lēta elektroenerģija var aizsākt. Kādi tie varētu būt?
Pirmkārt, atkrastes vēja izmantošana lētākas elektroenerģija ražošanā palīdzēs attīstīties tautsaimniecībai kopumā. Visa modernā industrializācija balstās uz elektrifikāciju, robotizāciju ar augstu elektroenerģijas patēriņu. Tieši lētas lielapjoma elektroenerģijas pieejamība ir priekšnosacījums industriālās ražošanas investīciju piesaistei, kas veicina daudzu saistīto nozaru attīstību un darba vietu rašanos. Elektroenerģijas pieejamība un cena ietekmē ne tikai rūpniecisko ražošanu. Tā aizvien vairāk noteiks transporta pašizmaksu un ietekmēs mājsaimniecību ikmēneša tēriņus, kļūstot par galveno patērēto energoresursu – grūti nosaukt nozari, kuru neskartu elektroenerģijas cenas.
Pēc argumenta elektroenerģijas pieejamības nozīmīgumam tālu nav jāmeklē – varam palūkoties Ukrainas virzienā un ielūkoties pēdējos elektrības rēķinos. Šī ziema ir izaicinājums visiem. Sabiedrībā iemīļots un veiksmīgs uzņēmums paziņoja par “ziemas pauzi” darbībā augsto elektrības rēķinu dēļ. Labi, ka tikai par pauzi. Neliels piemērs, taču šādu uzņēmumu šoziem noteikti ir daudz. Un daudz vairāk uzņēmumu varētu vēlēties ienākt Latvijas tirgū, ja mēs tiem piedāvātu lētāku elektroenerģiju.
Lielisks piemērs elektroenerģijas cenas saistībai ar ražošanu ir Zviedrijas ziemeļos, kur elektroenerģijas cena apzināti tiek turēta zema, lai veicinātu ražošanu un nodrošinātu darbavietas, attīstību, cilvēki ir ieinteresēti tur palikt un dzīvot. Bez šī stratēģiskā un pārdomātā lēmuma pastāvētu risks, ka tas kļūtu par Zviedrijas pamesto reģionu. Taču pašreiz tur attīstās ražošana, piesaistot modernus industriālos projektus, piemēram, jau gadu tur darbojas Northvolt Ett elektroauto bateriju ražošanas rūpnīca.
Savukārt Latvijā perspektīvā nozarē strādājošs dāņu metālapstrādes uzņēmums atzina, ka Latvijā nepaplašināsies divu iemeslu dēļ: augsta elektroenerģijas cena un dārgi cilvēkresursi. Padarīt lētākus cilvēkresursus neesam ieinteresēti, jo vēlamies, lai mūsu cilvēki būtu pienācīgi atalgoti un paliktu dzīvot Latvijā, taču lētu elektroenerģiju gan varam panākt.
Otrkārt, atkrastes vēja izmantošana elektroenerģijas ražošanā jeb vispār – lēta elektroenerģija lielos apjomos un “pārpalikumi” sniedz iespēju ražot zaļo ūdeņradi un attīstīt šo nozari, piesaistīt investīcijas. Ūdeņradis kalpo gan kā alternatīvs veids elektroenerģijas uzkrāšanai, gan kā alternatīva dabasgāzei. Pašreiz šī nozare Latvijā vēl ir attīstības fāzē, bet, sākot ražot elektroenerģiju lielos apjomos, tai ir visas iespējas pilnveidoties roku rokā ar atkrastes vēja nozari.
Treškārt, lēta elektroenerģija un ražošanas nozaru attīstība, jaunu investīciju projektu piesaiste nodrošinās sabiedrības labklājības uzlabošanos, ar to domājot jaunu darba vietu radīšanu, nodarbinātības uzlabošanu, it īpaši – jauniešu bezdarba samazināšanu un emigrācijas mazināšanu, darbaspēka noturēšanu. Mums ir akūti nepieciešamas investīcijas un attīstība, nozīmīgu inovāciju un lielo infrastruktūras objektu projekti, lai ieinteresētu jauniešus veidot augstvērtīgu karjeru šeit, Latvijā.
Atkrastes izmantošanai ir daudz ieguvumu, kas sāksies ar lētas elektroenerģijas pieejamību. Latviju varam padarīt par ekonomiskās izaugsmes zonu, attīstīt industrializāciju. Primāri – ar lētu elektroenerģiju, sekundāri – attīstot visas saistītās nozares un noturot cilvēkresursus.
Kas nepieciešams, lai Latvija sāktu atkrastes izmantošanu jau praktiski? Ir vairāki jautājumi, kas vēl jāatrisina: elektroenerģijas pārvades tīkla stiprināšana, normatīvais regulējums, ostu infrastruktūras pielāgošana un cilvēkresursu pieejamība. Tie ir izaicinājumi, un jāsāk ar kvalitatīvu diskusiju starp iesaistītajām pusēm. To kopā ar Baltijas jūras baseina valstu ekspertiem, nozares vadošajiem speciālistiem un politikas veidotājiem aprīļa vidū sāksim Baltijas lielākajā konferencē. Veiksmīgs dialogs ir tikai pirmais solis ceļā uz reāliem risinājumiem, bet ar to ir jāsāk.
