Baltijas valstu vadībām daudz aktīvāk jāsadarbojas politiskā līmenī, lai kopīgi risinātu vēja enerģijas nozares izaicinājumus un spētu radīt eksportspējīgu enerģijas piedāvājumu. Tā secināts vēja enerģijas konferencē “WindWorks. Connecting Industries”, kas pulcēja vairāk nekā 400 vietējo un ārvalstu ekspertu un interesentu.
“Mums, Baltijas valstīm, ir ārkārtīgi svarīgi plānot enerģētikas nozares attīstību kopīgi, jo tikai tā mēs varam celt reģiona konkurētspēju un efektivizēt izmaksas, kas saistītas ar jaunu infrastruktūras objektu izbūvi. Darbs ar atjaunīgo enerģiju ir nepārtraukts mācīšanās process, tādēļ iespēja diskutēt un kopīgi meklēt risinājumus ir liels ieguvums visai nozarei,” saka Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs.
Visu trīs Baltijas valstu politikas veidotāji atzina, ka vēja enerģijas nozares attīstība ir būtiska prioritāte. Lai arī katra no Baltijas valstīm atjaunīgo energoresursu apgūšanas jomā ir atšķirīgā situācijā, tomēr ir kopīgi izaicinājumi, kurus risināt ievērojami efektīvāk būtu kopdarbojoties. Igaunija un Lietuva šobrīd stratēģiski koncentrējas uz atkrastes vēja parku attīstīšanu, jo sauszemes vēja enerģijas apguve jau veiksmīgi norit. Savukārt Latvijas stratēģiskā prioritāte patlaban ir sakārtot un uzsākt veiksmīgu sauszemes projektu realizāciju, paralēli turpinot risināt “ELWIND” jautājumus projekta tālākai virzīšanai.
Pārvades tīkla kapacitāte ir izaicinājums visā Eiropā, tādēļ konferencē Baltijas valstu, Vācijas un Ziemeļvalstu pārvades sistēmas operatoru vadītāji pārrunāja tīkla pieejamību, paplašināšanu, izmaksas, savstarpēju plānu koordinēšanu un citus saistītus tematus. Tostarp tika diskutēts arī par elektroenerģijas pārvades starpsavienojuma “Baltic WindConnector” izveidi starp Baltiju un Vāciju, kas patlaban ir agrā plānošanas fāzē, bet būtu nozīmīgs ķēdes posms zaļās enerģijas eksporta attīstīšanā uz Rietumeiropas valstīm. Eksperti bija vienisprātis, ka pastāv virkne šķēršļu, kas ierobežo kvalitatīvu tīkla un starpsavienojumu attīstības plānošanu, to skaitā, neskaidri finansējuma modeļi.
“Mūsdienās elektroenerģijai ir būtiska loma un tās patēriņš ar katru gadu pieaug. Pozitīvi jāvērtē pieaugums tieši atjaunīgās enerģijas patēriņā – tās attīstīšana ir nozares nākotnes prioritāte. Baltijas reģionam ir plašas perspektīvas pārorientēties uz atjaunīgajiem enerģijas resursiem, izmantojot vēja un saules enerģiju. To apliecina arī “Ignitis Renewables” īstenotie vēja un saules enerģijas projekti Lietuvā un Polijā, kā arī uzsākto projektu aktīva virzība atjaunīgās enerģijas portfeļa paplašināšanai visā reģionā. Esmu gandarīts, ka “Windworks. Connecting Industries” konferencē dažādu nozaru eksperti bija vienisprātis par turpmākajām prioritātēm atjaunīgās enerģijas attīstīšanā un reģiona kopējās enerģētiskās neatkarības veicināšanā,” norāda starptautiskā atjaunīgās enerģijas uzņēmuma Ignitis Renewables izpilddirektors Tjerī Alenss (Thierry Aelens).
Būtisks aspekts vēja enerģijas nozares attīstībā ir uzkrājošie risinājumi, tostarp ūdeņraža, kam nepieciešama arī normatīvā regulējuma izstrāde. Latvijā vēl kavējas ar uzkrājošo tehnoloģiju veicināšanu valstī, un pagaidām nav plānots ieviests atbalsta instrumentus bateriju tehnoloģiju ieviešanai, kas savukārt jau tiek darīts Lietuvā, kur šī sadaļa ir izvirzīta kā prioritāra veiksmīgas vēja enerģijas attīstībā.
Konferences laikā uzņēmums ostu un atkrastes vēja parku būvniecībā “Van Oord” paziņoja par sadarbības līgumu ar starptautisko ostu operatoru “Euroports” un tērauda konstrukciju ražotāju “Smulders” par konsorcijas izveidi, lai izveidotu Liepājas ostā atkrastes vēja enerģijas centru Baltijas jūrā. Tas veicinās enerģētikas nozares transformāciju Baltijas reģionā.