Vēja enerģijas nozare turpina attīstīties visā pasaulē, jo īpaši strauji Eiropā. Pēdējo 10 gadu laikā vēja enerģijas nozare ir veikusi milzīgus ieguldījumus tehnoloģiju pilnveidošanā un ietekmes uz cilvēku veselību un apkārtējo vidi mazināšanā. Papildus tam ir veiktas vairākas neatkarīgas izpētes par galveno vēja ģeneratoru darbības faktoru ietekmi uz apkārtējo vidi un cilvēka veselību. Kā arī vēja enerģijas ražotājiem ir noteiktas stingras vides un veselības prasības, pateicoties kurām cilvēkiem nav pamata uztraukties par negatīvu ietekmi uz viņu veselību vai apkārtējo vidi.
VEA informē, ka filmā “Varenais vējš” atspoguļoti nepamatoti pieņēmumi par vēja elektrostaciju (turpmāk tekstā – VES) kā cilvēku vēža saslimšanu izraisītājiem, galvassāpju un bezmiega, kā arī cilvēku un mājlopu orgānu asiņošanas un apdegumu cēloņiem. Ne filmas veidotājs, ne intervējamie nespēj pamatot, ne arī pierādīt šādu apsūdzošu apgalvojumu patiesumu. Kanādas Vēja enerģijas asociācija (turpmāk tekstā – CanWEA), uztverot šādas apsūdzības nopietni, 2015. gadā izveidoja apjomīgu dokumentu, kurā atspēkoti filmā paustie nepatiesie apgalvojumi. Jau laikā, kad šī filma tika pirmoreiz publicēta, CanWEA skaidroja, ka dokumentālā filma “Varenais vējš” atsaucas uz “Health Canada” pētījuma uzsākšanu, kas tika pabeigts pēc minētās filmas filmēšanas. Secinājumi (papildus tiem apjomīgiem pētījumiem un literatūras pārskatiem, kas bija pieejami par VES ietekmi uz veselību jau pirms šī pētījuma), kas netika pieminēti filmā bija šādi:
CanWEA atsaucas arī uz Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta (MIT) pētījumu “Wind Turbines and Health: A Critical Review of the Scientific Literature”, kas bija viens no visaptverošākajiem un pieejamākajiem tā laika zinātniskās literatūras pārskatiem par VES ietekmi uz cilvēku veselību. Dokumentā secināts, ka:
Turklāt kopš 2015. gada pasaulē tiek veikti arvien jauni un padziļināti pētījumi un eksperimenti saistība ar VES radīto zemfrekvences skaņu, kas apstiprina to, ka tai nav tiešas ietekmes uz cilvēku veselību. Lūdzam iepazīties ar Drēzdenes Universitātes pētījumu: “Health effects of wind turbines on humans in residential settings: Results of a scoping review”, kā arī nesen noslēgto Somijas valdības pasūtīto pētījumu par zemas frekvences skaņas ietekmi uz cilvēku veselību, kurā tika veikti ilgstoši novērojumi, aptaujas un eksperimenti ar zemas frekvences skaņu. Rezultāti liecināja, ka VES radītās zemas frekvences skaņas neatšķiras no tām, kas sastopamas parastā pilsētvidē un nerada negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību.
VEA arī norāda, ka LTV veidotā filmas anotācija “Straujais vēja ģeneratoru parku izveides temps Kanādā maina dabas vidi. Taču tas nav viss. Līdz galam nav izpētīta šo industriālo turbīnu ietekme uz cilvēka veselību un klimatu, turklāt, lai tos ierīkotu arvien lielākās teritorijās, simtiem cilvēku ir spiesti zaudēt savas mājas. Valsts šo enerģijas ieguves veidu apmaksā, ieguldot miljoniem dolāru, tomēr sabiedrības piekrišana tā arī nav līdz galam iegūta,” ir neprecīza un tendencioza.
Kā iepriekš minēts, ir veikti vairāki pētījumi, kas neapstiprina saistību starp VES darbību un cilvēku veselības pasliktināšanos to tuvumā. Neskatoties uz to LTV, atkārtoti demonstrējot filmu “Varenais vējš” un veidojot tendenciozas anotācijas, aicina skatītājus nojaust, ka VES ir ne vien negatīva ietekme uz cilvēku veselību, bet arī klimatu. Arī šis apgalvojums ir nepatiess. Vēja enerģijas tehnoloģijām ir viena no mazākajām ietekmēm uz klimatu, jo tās darbības laikā nerada siltumnīcefekta gāzu emisijas, līdz ar to šī tehnoloģija tiek klasificēta kā bezemisiju jeb klimata pārmaiņas mazinošu elektroenerģijas ražošanas veidu.
Filmā “Varenais vējš” tiek apgalvots, ka “simtiem cilvēku ir spriesti zaudēt savas mājas”. Pretēji apgalvojumam vēja enerģijas nozare vienoti visā pasaulē apzinās to, ka projektu virzībai un panākumiem būtiska nozīme ir tieši saturīgai sabiedrības iesaistīšanai projektu attīstības stadijā. CanWEA ir izstrādājusi vadlīnijas vēja enerģijas projektu izstrādātajiem, lai pastāvīgi sekmētu vietējo kopienu iesaisti projektu attīstībā.
VEA vēlas uzsvērt, ka Latvija ir apņēmusies sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam ar starpmērķi – siltumnīcefekta gāzu samazinājums 65% apmērā (salīdzinot ar 1990. gadu) līdz 2030. gadam – vienlaicīgi palielinot enerģijas, kas ražota no AER īpatsvars enerģijas bruto gala patēriņā, līdz 50%. Klimata mērķu izpilde lielā mērā atkarīga no sabiedrības informētības par klimata pārmaiņu straujumu un to sekām, paradumu maiņas un spējas nacionālā līmenī virzīties uz plašāku AER tehnoloģiju izmantošanu fosilo kurināmo vietā. LTV kā sabiedriskajam medijam ir būtiska loma sabiedrības izglītošanā, lai tā varētu pieņemt informētus un faktos balstītus lēmumus. Filmu kā “Varenais vējš” regulāra demonstrēšana rada pretēju efektu un ir pretrunā ar valstī noteikto politiku un kursu.
Iesakām ielūkoties šeit, lai iedvesmotos no materiāliem, kas vēsta par klimata pārmaiņu nopietnību un piedāvā zinātniski pierādītus viedokļus par AER nozīmi klimata pārmaiņu mazināšanā.
